Būvniecības garantiju apdrošināšana ir būtisks apdrošināšanas veids gan apdrošinājuma ņēmējam (visbiežāk būvdarbu veicējam), gan apdrošinātajam jeb pasūtītājam (vai to finansējošai kredītiestādei). Tas ir apdrošinātāja apsolījums izmaksāt nodrošinājuma summu pasūtītājam, ja darbu veicējs dažādu iemeslu dēļ nespēj veikt līgumā noteiktos darbus. Šie iemesli var būt termiņu kavējums, uzņēmuma maksātnespēja, likvidācija vai bankrots. Savukārt darbu veicējiem šis produkts ir nepieciešams, lai nodrošinātu uzņēmuma naudas plūsmu.

Izšķir sekojošus garantiju veidus:

• Konkursa dalības garantija – ja pretendents atsakās noslēgt līgumu, atsauc piedāvājumu tā derīguma termiņa laikā vai neiesniedz darbu izpildes garantiju pēc līguma noslēgšanas;
• Avansa maksājuma garantija – apdrošinātājs atmaksā Pasūtītājam nedzēstās avansa summas apmēru;
• Darbu izpildes garantija – apdrošinātājs atmaksā Pasūtītājam starpību starp līguma summu un izpildīto darbu summu, bet ne lielākā apmērā kā nodrošinājuma (apdrošinājuma) summa;
• Garantijas laika garantija – ja darbu veicējs jebkādu iemeslu dēļ neveic garantijas apkalpes darbus nolīgtajā garantijas termiņā.

Izšķir divu veidu produktus:

1. Galvojumu apdrošināšana, kur prasītājam ir jāpierāda izpildītāja saistību neizpildes fakts un zaudējumu apmērs, saskaņā ar LR Civillikuma regulējumu par galvojumiem;
2. Pirmā pieprasījuma garantiju apdrošināšana, kur garantijas devējam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus pēc pasūtītāja pirmā rakstiskā pieprasījuma. Šīs garantijas var būt beznosacījuma, kur apdrošinātajam nav pienākums pierādīt zaudējumu faktu un apmēru, vai nosacījuma, kur apdrošinātājam ir jānorāda, kādas saistības un kādā apmērā nav izpildītas. Šīs garantijas visbiežāk tiek izdotas saskaņā ar sekojošiem starptautiskiem noteikumiem: “ICC Uniform Rules for Demand Guarantees, International Chamber of Commerce Publication No. 758”.

Latvijā pirmā pieprasījuma garantijas tiek izsniegtas caur apdrošināšanas līguma formātu, kas nozīmē, ka tās vienlaicīgi pakļaujas apdrošināšanas noteikumiem, Apdrošināšanas līguma likumam un speciālajiem noteikumiem, kas strīdu gadījumā ir prioritāri attiecībā pret apdrošināšanas noteikumiem.

Būvniecības garantijas var tikt izmantotas arī materiālu piegāžu darījumiem un arī projektēšanas darbiem. Pielāgojot garantiju noteikumus šo veidu var attiecināt arī uz programmēšanas darbiem. Tomēr šīm nozarēm piedāvājums ir šaurāks kā klasiskiem būvdarbu darījumiem.

Apdrošinātāju garantiju produkts atšķiras no banku produkta ar to, ka visbiežāk pret garantiju nav nepieciešams nodrošinājums vai arī tas nepieciešams daļējā, retāk pilnā apmērā. Apdrošinātāji vērtē risku, ņemot vērā sekojošus aspektus:

• rentabilitāte un likviditāte,
• uzņēmuma pašu kapitāla apjoms,
• bilances struktūra,
• pamatlīdzekļu esamība / neesamība,
• esošās saistības,
• nodokļu parādu esamība / neesamība,
• esošās saistības un kavēti maksājumi piegādātājiem,
• esošās vai potenciālās tiesvedības, reputācija.

Tāpat ir jāsaprot, ka garantiju apdrošināšana nav apdrošināšana klasiskā izpratnē, jo pēc atlīdzības apdrošinātājam vienmēr pastāv subrogācijas tiesības pret apdrošinājuma ņēmēju, t.i., drīzāk šis ir finanšu instruments, nevis apdrošināšana.