logo
Kontakti
Izvēlnes ikona
Raksts Raksts Raksts Raksts Raksts Raksts Raksts

Būvdarbu veicēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Būvuzņēmēja jeb būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Būvuzņēmēja jeb būvdarbu veicēja (būvkomersanta) civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Latvijā ir obligāta. Obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nosaka minimālās prasības būvnieka atbildības apdrošināšanai, tomēr ir jāatceras, ka tās ir minimālās prasības un ar tām nopietnos būvobjektos bieži vien nepietiek.

VCTA apdrošināšana, kā nozarē to sauc saīsināti, Latvijā kopumā tikai savu popularitāti iegūst, bet būvniecībā tā jau ir “must-have”.

Būvuzņēmēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir apdrošināšanas veids, kas aizsargā būvkomersantu pret finansiālajiem zaudējumiem gadījumos, kad būvdarbu veikšanas laikā viņa darbības vai bezdarbības rezultātā tiek nodarīts kaitējums trešajām personām – viņu veselībai, dzīvībai vai mantai.

Būvniecības projekti bieži notiek blīvi apdzīvotās teritorijās un ietver darbu ar smagu tehniku, konstrukcijām un infrastruktūru, tādēļ pat neliela kļūda vai negadījums var radīt būtiskus zaudējumus apkārtējai videi vai citām personām. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana palīdz nodrošināt, ka šādi zaudējumi tiek atlīdzināti bez būtiska finansiāla sloga būvuzņēmumam.

Šāda apdrošināšana ir svarīga gan pašam būvuzņēmējam, gan pasūtītājam, jo tā nodrošina, ka iespējamie zaudējumi trešajām personām tiek segti saskaņā ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem.

Būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana parasti sedz zaudējumus, kas būvdarbu veikšanas laikā nodarīti trešajām personām.

Kādus riskus sedz būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana?

Tipiskie segtie riski ietver:

Kaitējums trešo personu veselībai vai dzīvībai, piemēram:

  • būvobjektā vai tā tuvumā gūtas traumas,

  • krītošu konstrukciju vai materiālu radīti ievainojumi,

  • negadījumi, kas radušies būvdarbu rezultātā.

Trešo personu mantai nodarītie zaudējumi, piemēram:

  • bojātas blakus esošās ēkas vai konstrukcijas,

  • sabojātas komunikācijas (ūdensvads, kanalizācija, elektrotīkli),

  • bojāti transportlīdzekļi vai cita manta būvobjekta tuvumā.

Zaudējumi būvdarbu veikšanas rezultātā, piemēram:

  • vibrāciju vai grunts kustības radīti bojājumi blakus ēkām,

  • būvtehnikas radīti bojājumi apkārtējai infrastruktūrai,

  • neuzmanības vai darba organizācijas kļūdu radītie zaudējumi.

Papildus polise bieži sedz arī juridiskās aizsardzības izdevumus, kas rodas, ja pret būvuzņēmēju tiek celta prasība par nodarītajiem zaudējumiem.

Latvijā būvniecības procesā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu regulē vairāki normatīvie akti.

Kādi ir iespējamie apdrošināmie riski, zaudējumi un izdevumi?

  • Tiešie zaudējumi, kas izriet no kaitējuma trešās personas veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim
  • Tiešie zaudējumi, kas izriet no trešo personu īpašumam nodarīta kaitējuma (gan kustamam, gan nekustamam)
  • Zaudējumi, kas nodarīti citiem būvniecības dalībniekiem, t.sk. Pasūtītājam (veselība, dzīvība, fiziskais stāvoklis, kustamā manta, nekustamais īpašums)
  • No kaitējuma izrietoši tieši finansiāli zaudējumi
  • Trešo personu negūtie ieņēmumi vai negūtā peļņa
  • Tīri finansiāla rakstura zaudējumi
  • Zaudējumi, ko trešai personai nodarījuši piesaistītie apakšuzņēmēji
  • Zaudējumi objektam, uz kuru apdrošinātais tieši iedarbojas, veicot apdrošināto darbību
  • Zaudējumi, kas radušies pēc darbu veikšanas (atbildība par pabeigtajām darbībām)
  • Zaudējumi, kas nodarīti, lietojot speciālo tehniku darbu veikšanai
  • Zaudējumi, kas nodarīti, veicot iekraušanas un izkraušanas darbus
  • Morālais kaitējums
  • Trešās personas juridiskie un tiesvedības izdevumi
  • Pašas apdrošinātās personas juridiskās un aizstāvības izmaksas
  • Negadījuma ekspertīzes izmaksas

Ko nosaka būvniecības normatīvie akti attiecībā uz būvdarbu veicēja civiltiesisko atbildību?

Būvniecības likums nosaka, ka būvdarbu veicējam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par kaitējumu, kas tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīts trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, šādai apdrošināšanai jābūt spēkā visā būvdarbu veikšanas laikā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr.502 par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu nosaka apdrošināšanas minimālos limitus un citus nosacījumus. Normatīvie akti paredz, ka būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem ir pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību par kaitējumu, kas nodarīts trešajām personām.

Tāpat normatīvie akti paredz, ka būvuzņēmējs nedrīkst uzsākt būvdarbus bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, ja konkrētajam projektam nepieciešama būvatļauja.

Būvniecības projekti bieži ir sarežģīti un saistīti ar dažādiem tehniskiem un drošības riskiem. Pat profesionāli organizētos projektos var rasties neparedzēti negadījumi.

Ko palīdz risināt būvniecības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana?

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana palīdz:

  • aizsargāt būvuzņēmumu pret lieliem finanšu zaudējumiem,

  • nodrošināt kompensāciju trešajām personām,

  • izpildīt normatīvo aktu prasības,

  • palielināt uzticamību pasūtītāju un sadarbības partneru acīs.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana neaizvieto CAR/EAR apdrošināšanu. Runājot analoģijās ar transporta apdrošināšanu, CAR ir kā KASKO, savukārt vispārējā CTA polise ir kā OCTA.

Visi raksti par būvniecības apdrošināšanas tēmu: Raksti – Būvniecības garantijas

Uzzini vairāk par būvuzņēmēja visu risku apdrošināšanu:

Būvniecības darbu visu risku apdrošināšana | CAR/EAR

Būvdarbu veicēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana