Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana būvniecībā – vai MK noteikumu minimums ir pietiekams?
Raksts pārpublicēts no specializēta būvniecības risku apdrošināšanas portāla buvniecibasgarantijas.lv, kas ir specializēts un unikāls portāls būvniecības līgumsaistību garantiju apdrošināšanas uzskaitei, piešķirto limitu atsekošanai un plānošanai.
Būvniecības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir viens no svarīgākajiem risku pārvaldības instrumentiem būvniecības projektos. Būvniecības projektos civiltiesiskās atbildības apdrošināšana dažkārt tiek uztverta kā formāla prasība. Tā ir nepieciešama, lai izpildītu normatīvo aktu prasības un lai varētu uzsākt būvdarbus.
Latvijā šo jautājumu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 502, kas nosaka minimālās prasības būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.
Tomēr praksē arvien biežāk rodas jautājums – vai šīs prasības nodrošina pietiekamu aizsardzību reālos būvniecības riskos?
Atbilde bieži vien ir – tikai daļēji.
MK noteikumi nosaka minimumu, nevis optimālu segumu
MK noteikumu Nr. 502 mērķis ir nodrošināt, lai būvdarbu veicējiem vispār būtu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Taču šie noteikumi nosaka minimālos limitus un vispārīgu seguma tvērumu. Tajos netiek detalizēti regulētas daudzas nianses, kas praksē ir būtiskas lielākos būvniecības projektos.
Tas nozīmē, ka polise, kas pilnībā atbilst normatīvajām prasībām, ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret reāliem būvniecības riskiem.
Lielākos projektos riski var būt daudz sarežģītāki nekā tas, ko paredz minimālās regulējuma prasības.
Completed operations segums
Viens no būtiskākajiem elementiem, kam praksē jāpievērš uzmanība, ir tā sauktais completed operations segums.
Tas paredz atbildību par zaudējumiem, kas rodas pēc būvdarbu pabeigšanas.
Piemēram, konstrukcijas defekts var radīt bojājumus citām ēkas daļām, fasādes elements var nokrist pēc objekta nodošanas ekspluatācijā vai var tikt bojātas inženierkomunikācijas.
Ja šāds segums polisē nav paredzēts, var rasties situācija, kurā zaudējumi rodas pēc būvdarbu pabeigšanas, bet civiltiesiskās atbildības apdrošināšana tos nesedz.
Izrietošie finansiālie zaudējumi
Būvniecības projektos zaudējumi bieži nav tikai fiziski bojājumi.
Tie var ietvert arī izrietošus finansiālus zaudējumus, piemēram uzņēmējdarbības pārtraukuma izmaksas, nomas ienākumu zaudējumus vai projekta kavējuma radītos zaudējumus.
Šāda veida zaudējumi ne vienmēr automātiski ietilpst civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumā.
Tāpēc lielākos projektos bieži ir nepieciešams skaidri izvērtēt, vai polise paredz arī šādu zaudējumu segšanu.
Būvniecības dalībnieku savstarpējās prasības
Mūsdienu būvniecības projektos vienā objektā var būt iesaistīts liels skaits dalībnieku – pasūtītājs, ģenerāluzņēmējs, vairāki apakšuzņēmēji, projektētāji un būvuzraugi.
Ja civiltiesiskās atbildības polise nav strukturēta pareizi, var rasties situācija, kurā viena projekta dalībnieka prasības pret citu nav segtas.
Šāda situācija var radīt sarežģītus juridiskus strīdus un būtiskus finansiālus riskus.
Zaudējumi pabeigtām būvobjekta daļām
Ļoti būtiska nianse ir arī tas, kā polisē definēts apdrošinātais objekts.
Dažkārt civiltiesiskās atbildības polisē kā objekts tiek norādīta visa ēka vai būvobjekts kopumā. Citkārt polise attiecas tikai uz konkrēto ēkas daļu, kurā attiecīgajā brīdī tiek veikti darbi.
Šī atšķirība var kļūt kritiska situācijās, kad bojājumi rodas jau pabeigtā būvobjekta daļā.
Ja šāda situācija polisē nav skaidri atrunāta, var rasties strīdi par to, vai konkrētais zaudējums ir segts.
Rupjas neuzmanības segums
Vēl viens jautājums, kas praksē bieži tiek apspriests, ir rupjas neuzmanības segums.
Būvniecības procesā kļūdas diemžēl notiek, un dažkārt tās var tikt kvalificētas kā rupja neuzmanība.
Ja polise šādus gadījumus neparedz, pastāv risks, ka apdrošinātājs var atteikties segt zaudējumus.
Tāpēc šis aspekts bieži ir svarīgs jautājums, strukturējot apdrošināšanas programmu lielākos projektos.
Tirgus loma apdrošināšanas seguma kvalitātē
Normatīvais regulējums nosaka minimālo līmeni, taču būvniecības risku pārvaldībā liela nozīme ir arī pašam tirgum.
Tieši izglītoti pasūtītāji, pieredzējuši ģenerāluzņēmēji un kompetenti apdrošināšanas brokeri var definēt tādu apdrošināšanas segumu, kas patiešām atbilst konkrētā projekta riskam.
Lielos infrastruktūras vai attīstības projektos apdrošināšanas programma bieži tiek strukturēta daudz plašāk nekā to prasa normatīvie akti.
Secinājums
MK noteikumi Nr. 502 nodrošina svarīgu pamatu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai būvniecībā.
Tomēr tie nosaka minimālo līmeni, nevis optimālo aizsardzību.
Tāpēc praksē arvien lielāku nozīmi iegūst profesionāla pieeja apdrošināšanas seguma struktūrai, izvērtējot projekta riskus, iesaistīto pušu atbildību un iespējamo zaudējumu scenārijus.
Tieši šāda pieeja ļauj civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu pārvērst no formālas prasības par reālu riska pārvaldības instrumentu būvniecības projektos.
Raksts pārpublicēts no portāla buvniecibasgarantijas.lv